is. 1) passage m ; traversée f ; 2) limite f, frontière f ; ~ni aşmaq passer les bornes (les limites)
is. 1) passage m ; traversée f ; 2) limite f, frontière f ; ~ni aşmaq passer les bornes (les limites)
сущ. 1. улам, фидай (элячӀдай) чка, физ (элячӀиз) жедай тек чка; 2. часпар, сергьят.
Tam oxu »сущ. 1. переправа, переход 2. разг. граница, рубеж. Bəndbərəni aşmaq перейти границы, рубежи чего-л
Tam oxu »is. 1. Keçid, keçiləcək yer, keçilə biləcək yeganə yer. Hər tərəfdən düşmənin bənd-bərəsini bağladılar
Tam oxu »